Vai tā ir izsmalcinātība, pēc kā mēs alkstam? Smalka tehnika? Kāpēc mēs kā augsto mākslu labāk izvēlamies Rembrantu, nevis alu cilvēku zīmējumus?

Alu gleznojumi, piemēram Lascaux ala Francijā, aizrauj mūs ar savu vienkāršību un sniedz mums ieskatu aizvēsturē. Attēla vai gleznas dziļums, kurā tiek uzmanīgi un pārdomāti atdarināta dzīve, ir tas, kas piesaista mūsu skatienus un gūst mūsu cieņu.

Pasaule, protams, ir trīsdimensionāla, tāpēc ikdienā mēs to vēlamies padarīt cik pareizu vien iespējams. Sākot ar Ešera modernajām ilūzijām, Da Vinči neaprakstāmi dziļajām skulptūrām, līdz vienkāršām pop-up grāmatām un Ziemassvētku kartiņām, ko mēs ikdienā redzam sev apkārt. Pat birojā mēs vēlamies lietas redzēt sīkumos un reālas. Padomā: krāsa pret melnbalto, sarežģītās trīsdimensionālās tabulas un grafiki, ko mēs rādām savās prezentācijās.

Ar televizoru ir pretēji – pēdējos 50 gados mēs mūsu trīsdimensionālo pasauli esam pārvērtuši divās dimensijās. Mums ir bijusi iespēja veidot 3D attēlus filmām jau vairāk kā 100 gadus, taču tikai pēdējā desmitgadē tie ir atraduši ceļu uz mūsu dzīvojamām istabām.

Pašlaik, kad visapkārt ir 3D revolūcija, ir acīmredzams, ka cilvēki vēlas tajā saredzēt un no tā gūt arvien vairāk, un tā ir mūsu galvenā motivācija – radīt realitāti no jauna visā tās krāšņumā.

Lasīt visu rakstu →