Kā veidojās mobilo tehnoloģiju vēsture

Mobilie tālruņi ļoti īsā laika posmā ir strauji attīstījušies. Šī attīstība ir sekmējusi vairāku savstarpēji saistītu tendenču uzplaukumu. Sākotnēji gan attīstību kavēja tādas tehnoloģiju barjeras kā tīklu neesamība un ierobežojumi ierīču apstrādes ātrumā. Bet, kad tas tika atrisināts, mobilie tālruņi kļuva spējīgi būt visuresoši un līdz ar to nepieciešami.

Gemini 2 telefons

Viedtālruņu attīstību šobrīd daudz mazāk ierobežo kādi tehnoloģiski traucēkļi. Tā vietā patērētāji izaicina ražotājus uz ar vien jaunām inovācijām šajā jomā. Tādas kompānijas kā LG Electronics ieklausās patērētāju vēlmēs, tādējādi piedāvājot tirgū produktus, kas izmaina un uzlabo ikdienu.

Tālvadības tehnoloģiju vēsture ir aizsākusies jau vairāk kā pirms gadsimta, kad 1898. gadā Nikola Tesla publiski demonstrēja tālvadības laivu. Bet tikai pēc Otrā pasaules kara mobilās tehnoloģijas sāka ražot komerciāliem nolūkiem. 1946. gadā Amerikā sāka piedāvāt mobilo telefonsakaru pakalpojomus. Pēc pāris gadiem mobilos tālruņus varēja izmantot jau 100 pilsētās. Tajā laikā inovatīvā mobilā tehnoloģija nebija īsti prakstiska, jo aprīkojums svēra aptuveni 36 kg. Papildus tam, tehnoloģiju lietot traucēja arī nelielais izmantojamo frekvenču skaits.

Tālākā mobilo tālruņu izplatīšanās notika lēni – no 1940. gada līdz 1980. gadam tik saražoti dažādi modeļi, kuri kļuva ar vien kompaktāki un ērtāk lietojami. Un tikai 1990. gadā līdz ar IBM Simon ienākšanu mobilajā tirgū, radās mobilais tālrunis mūsdienu izpratnē, ar kuru varēja ne tikai veikt zvanus. Simon mobilo telefonu uzskata par viendtālruņu priekšteci.

IBM Simon telefons

Tehnoloģiju attīstība, kas ļauj papildināt viedtālruņu plašo funkciju klāstu, rada to pieprasījuma palielināšanos. Ražotāji cenšas pēc iespējas uzlabot programmatūru un veiktspēju, lai vientālruņus varētu aprīkot ar vairākām sarežģītām funkcijām. Izmēros mazajam viedtālrunim prasa daudz enerģijas apstrādāt visu informāciju, tādēļ tas ietekmē baterijas izturību. Lai gan, salīdzinot ar tirgū piedāvātajiem lielajiem viedtālruņu ekrāniem, attēla kvalitāti un iekļautajām interneta iespējām, baterija šķiet mazsvarīgākais no komponentiem, tomēr tas ir pietiekoši nozīmīgs faktors, lai kavētu patērētāju izvēli par labu viedtālruņiem. Arīdzan telefona ātrums ir izvirzīts kā viens no galvanajiem izvēles kritērijiem. Lietotāji vēlas, lai arī citviet internets tālrunī būtu tik pats ātrs kā mājās. LTE iespējas, un LG kā šajā jomā vadošā līdera pienesums, ir padarījis patērētāju vēlmes reālas, kā arī nepieciešamas – līdz ko LTE atbalsts viedtālruņiem būs pieejams visā pasaulē.

Mūsdienu viedtālruņos ir iebūvēti dažādi sensori, kas tam nepieciešami, lai varētu veikt plaša spektra manipulācijas – GPS sensors, akselerometrs, gaismas sensors, skārienjūtīguma sensors, barometrs, NFC (Near Field Communication) sensors u.c. Nākotnes viedtālruņi būs aprīkoti ar lielu daudzumu sensoru, kas izmainīs lietotāja pieredzi un tālruņa interfeisu. McKinsey & Company veidotajā 2012. gada ziņojumā par viedtālruņu tendencēm minēts, ka ierīces tiks aprīkotas ar jauna tipa sensoriem (biometrisko, spiediena un vides sensoru), kas ļaus piedāvāt lietotājam nepieciešamās funkcijas attiecīgajā brīdī. Viens no sensoriem, kurš tiks attīstīts tuvākajā nākotnē, ir kustību sensora tehnoloģija. McKinsey & Company min, ka vientālruņi, kas tiks aprīkoti ar šādu tehnoloģiju, spēs ne tikai atpazīt roku kustības no attāluma, piemēram, māšanu, bet arī acu skatienus. Tas savukārt novedīs līdz pilnīgi jaunām un nebijušām aplikācijām un lietotāja lietošanas paradumu maiņas.

Jaunā sensoru tehnoloģija ļautu viedtālruņiem reaģēt uz atrašanās vietas maiņu un attiecīgi pielāgot aplikāciju izvēli un iestatījumus. Piemēram, patērētāji savus viedtālruņus lieto citādāk atrodoties mājās, nekā darbā. Kā arī viedtelefons, atpazīstot, ka atrodas lidmašīnā, automātiski pārslēgtos uz lidojumam drošu režīmu.

Šī viedtālruņos iestrādāto sensoru dažādība, paredz plašu piedāvāto iespēju klāstu, eksperimentējot, kas lietotājam būs noderīgākās un paliekošs.