Ikrīta rutīna traucē radošām idejām

«Dzinnnn, dzinnn» – atskan modinātāja zvans… Tu lec ārā no gultas, skrien uz dušu, apģērbies un, daudz nedomājot, dodies ārā pa durvīm. Ierodoties darbā, tu pārlasi jaunākās ziņas, no kurām lielākā daļa ir pilnīgi nomācošas un negatīvas. Nopūšoties, tu uztaisi sev tasi kafijas un ķeries pie darba, gatavs rast kādus radošus un oriģinālus risinājumus problēmjautājumiem.

Hmmm, vai tiešām?

Psiholoģe Annija Mērfija Paula savā rakstā apraksta, kāpēc šis nav labākais veids kā sākt dienu.

Žurnāla „Thinking and Reasoning“ nesen veikti pētījumi parāda, ka šādi pavadīts rīts, ir pretēji tiem nosacījumiem, kas pēc psihologu domām veicina atvērtu un radošu domāšanu. Pētnieki uzskata, ka vislabākās un radošākās atziņas rodas brīžos, kad esam pilnībā atslābinājušies. Miera stāvoklis ļauj mūsu smadzenēm ģenerēt pārsteidzošas un neordināras idejas.

Stresa hormoni kaitē mielīnam – taukvielai, kas apkļauj mūsu smadzeņu šūnas. Bojājumi mielīna apvalkā samazina ātrumu, ar kādu tiek pārraidīti signāli starp neironiem, tādēļ apgaismības un labu ideju brīži kļūst arvien retāki.

Žurnāla „Psychological Science“ veiktajā pētījumā tika atklāts, ka cilvēki, kas noskatījušies skumjus video, ir mazāk spējīgi izdomāt radošas un oriģinālas idejas, nekā tie, kas noskatījušies optimistiskus un pozitīvus video. Pētniece Rūbija Nadlera uzskata, ka pozitīvs noskaņojums palielina „izziņas elastīgumu“, kamēr pesimistisks – sašaurina redzesloku un izziņas spēju.

Vienīgā lieta, ko lielākā daļa sabiedrības no rītiem dara pareizi, ir – dzer kafiju. Kofeīns mūs padara ne tikai uzmanīgākus, bet tas palielina arī dopamīna līmeni smadzenēs – ķīmisku vielu, kas ietekmē mūsu koncentrēšanās spējas un atdevi, ar kādu mēs nododamies ideju ģenerēšanai.

Tātad, kādi izskatītos mūsu rīti, ja mēs tos pārveidotu tā, lai maksimāli paaugstinātu savu radošo potenciālu? Mēs iestatītu modinātāju dažas minūtes agrāk, gulētu nomodā un vērotu, kur aizplūst mūsu domas (noteikti turot blakus pildspalvu un papīru, lai pierakstītu iedvesmojošas idejas). Mēs pastāvētu nedaudz ilgāk zem karstas dušas, pārdomājot šodienas darbus. Mēs dziļi ieelpotu brīžos, kad mūs pārņem dusmas. Un birojā, paņemot krūzi kafijas, mēs pievērstos nevis negatīvajām ikdienas ziņām, bet gan kādam pozitīvam video.

Tagad, kad mums visiem pieejams «Youtube», mēs to varam izmantot sava noskaņojuma uzlabošanai. Īstenībā klips, kas Rūbijas Nadleres pētījumos lika cilvēkiem justies labāk, bija ar smejošiem mazuļiem.

Ko mēs no tā varam secināt? Liela krūze kafijas ar pienu un smejoši bērni ir labākais veids kā iesākt dienu!