Cilvēki pūlī uzvedas kā molekulas šķidrumā

Cilvēka uzvedība pūlī dažkārt var būt ļoti neparedzama, bieži vien pat nāvējoša, bet ir visnotaļ ticami, ka tā tiek vadīta pēc vienkāršiem noteikumiem. Cilvēki pūlī vairāk vai mazāk uzvedas kā molekulas šķidrumā. Ir tikai nepieciešams saprast, kāda tieši būs viņu uzvedības attīstība. Konstatējot minētās līdzības, vajadzētu spēt paredzēt pūļa uzvedību.

Cilvēku pūlis

Esošie pūļa uzvedības modeļi tieši to arī dara – tie attiecas pret kustīgām ļaužu masām kā pret šķidrumiem. Tas darbojas, bet tomēr ne vienmēr. Cilvēku pūļa blīvumam palielinoties, tā kustībai kļūstot haotiskai, kļūst neiespējami paredzēt tā uzvedību. Tieši šī iemesla dēļ Paul Sabatier Universitātes profesori ir nākuši klajā ar ļoti inovatīvu pieeju, kas apskatīta http://www.economist.com. Tā vietā, lai cilvēkus pūlī uztvertu kā molekulas, viņi tika uztverti kā cilvēciskas būtnes. Viņi piešķīra tiem brīvu gribu. Protams, pūļa kustības mērķis parasti ir visnotaļ vienkāršs – kaut kur nokļūt un tur palikt – taču tas ir tikai mērķis.

Universitātes profesori izveidojuši datormodeli, kurā katra virtuālā persona pūlī sekoja diviem uzstādītajiem noteikumiem. Pirmais noteikums – sasniegt savu mērķi pa iespējami īsāko ceļu, izvairoties no šķēršļiem, ieskaitot pārējos pūļa dalībniekus, otrais – pārvietošanās ātrums mainās atkarībā no šķēršļu atrašanās attāluma. Ar šiem diviem nosacījumiem pietika, lai tie radītu visus uzvedības variantus, kas ir novērojami īstos pūļos, piemēram, tendenci gājējiem sadalīties divās joslās atkarībā no kustības virziena un paradumu pēkšņi apstāties un atkal pēkšņi atsākt kustību palielinoties pūļa blīvumam. Pat izdarot spiedienu uz virtuālo pūli, palielinot tā blīvumu, neiestājās haoss, nemieri vai pēkšņas izmaiņas kustības virzienā, turbulence, kas ir novērojama reāla pūļa uzvedībā.

Tam par iemeslu ir fakts, ka ārkārtīgi blīvā pūlī sākas brutāla grūstīšanās, stumdīšana un indivīds vairs pilnībā nekontrolē pats savu kustību. Citiem vārdiem sakot, tie patiešām sāk kustēties, kā molekulas šķidrumā – nekontrolēti saskaroties vienam ar otru. Lai pietuvinātu virtuālo pūli reālajam, tam tika pievienots trešais noteikums , kas virtuālā pūļa cilvēka uzvedību vēl vairāk pietuvināja molekulu uzvedībai – brīvās gribas trūkums atrodoties saspīlētā pūlī. Trešā noteikuma ieviešana lieliski atainoja reālā pūļa darbību – sākotnēji tas kustas viegli un plūstoši, palielinot tā blīvumu, gadās pēkšņas apstāšanās un saskriešanās, visbeidzot tas noved līdz turbulencei, kas savukārt var novest pie katastrofas. Vienā no mēģinājumiem, virtuālā modeļa uzvedība kļuva tieši tāda, kāda tā bija novērojama video par katastrofu Mekā 2006.gadā, kad 346 svētceļnieki gāja bojā pūļa haosa rezultātā.

Praktiskā nozīme šiem eksperimentiem būs uzlabojumu ieviešana, plānojot publiskus pasākumus un celtnes, kas paredzētas lielām ļaužu masām.