Cilvēks, kurš paredzēja cunami

The Wall Street Journal raksta par to, kā pēc senu akmeņu izpētes japāņu ģeologs brīdināja par katastrofas tuvošanos.

Cunami

Gigantiskais cunami, kas izpostīja Japānas ziemeļu piekrasti, pārsteidza visus izņemot Masanobu Shishhikuru, kurš to jau gaidīja. Vienīgā doma, kas viņam iešāvās prātā tā sakarā bija “yappari”, kuras aptuvena latviskā nozīme ir “skaidrs, tas notika”.

“Tieši šādu fenomenu es paredzēju”, saka 41 gadu vecais ģeologs, kurš nu jau ir kļuvis par japāņu Kasandru.

Dr.Shishikuras seno zemes slāņu pētījumi viņam parādīja, ka reizi 450 līdz 800 gados kustīgo zemes plātņu sadursmes izraisa viļņus, kas iznīcina Sendai pilsētas apkārtni Miyagi perfektūrā, kā arī Fukushimas perfektūrā. Vēstures liecībās bija atrodams cunami 869.gadā un Dr.Shishikura pierādīja, ka tāds pats ir bijis laika posmā starp 1300. un 1600.gadu.

“Mēs nevaram noliegt iespējamību, ka postošs cunami parādīsies atkal un jau tuvākajā nākotnē,” rakstīja Dr.Shishikura un viņa kolēģi publikācijā 2010.gada augusta žurnālā valdības izveidotajā zemestrīču izpētes centrā Tsukubā, kur strādā Dr.Shishikura.

Viņš uzsāka informācijas izplatīšanu. Plānā ietilpa izplatīt kartes ar apdraudētajām teritorijām, lai cilvēki būtu informēti un sagatavojušies. 23.martā Dr.Shishikuram bija paredzēta pieņemšana Fukušimas pašpārvaldē, lai informētu par viņa pētījuma rezultātiem.

Kad 11.martā grāmatas, televizori no viņa astotā stāva biroja plauktiem sagāzās uz grīdas, viņam bija ļoti žēl, ka nav paguvis laicīgi sagatavoties katastrofai un vienlaicīgi arī skumji, atceroties vietējos varas pārstāvjus, kas kavēja viņa pētījumu, neļaujot viņam rakt izpētei nepieciešamos caurumus zemē un nosaucot viņa centienus par neprātīgiem un traucējošiem.

Viņa darbs ir daļa no jaunas sfēras – paleoseismoloģijas. Kerry Sieh, šīs sfēras pionieris, Zemes observatorijas vadītājs Singapūrā, atzīst, ka tā ir ierasta prakse, ka daži desmiti šai sfērā strādājošo mūždien tiek ignorēti. Cilvēkiem ir tendence ticēt tikai tam, ko vai nu paši vai kāds cits ir redzējis, tie nav gatavi pieņemt šādus “reizi 500 gados” paziņojumus.

Daudz dzīvību būtu izglābts ar relatīvi nelielām izmaksām, ja vien būtu izplatīta informāciju par tuvojošos katastrofu un tās draudiem. Miyiagi un Fukušimas iedzīvotāji ir pieraduši pie biežām un spēcīgām zemestrīcēm, bet tās parasti neizraisa cunami. Tieši tādēļ 11.marta zemestrīces laikā cilvēki nevis bēga uz drošākām vietām, bet turpināja savas ikdienas gaitas vai vienkārši vēroja notiekošo.