Kā atrast laimi?

Zemi nodokļi, runas brīvība, vienlīdzība – valdības rokās ir daudz instrumentu, kas var nodrošināt vai liegt daudzas no lietām, kas padara cilvēka dzīvi labāku. Guardian.co.uk iepazīstina ar jauno organizāciju “Action for Happiness” (”Darbība Laimei”), kas vēlas dalīties informācijā par to, kā mēs paši varam pasauli sev apkārt padarīt labāku.

Laime

Kad mēs apjaušam, ka mājsaimniecību ienākumi ir kritušies, Japānas jūrās pieaug radiācijas līmenis un Vidējo Austrumu politiskajiem režīmiem sabrūkot cieš to iedzīvotāji, saprotam, kāpēc Samuēls Bekets (Samuel Beckett) reiz rakstīja, ka pasaules asaru daudzums ir nemainīgs lielums. Daudzi no mums tic, ka pasaule ir ļauna vieta un ka domāt pretēji ir naivi. Tomēr, balstoties uz organizācijas “Action for Happiness” idejām, pasaules asaras nav nemainīgs lielums – tās, vismaz daļa no tām, ir izvēles jautājums.

Neizsīkstošā interese par laimes cēloņiem ir likusi Francijas un Kanādas valdībām uzsākt debates par to, kā var izmērīt laimes līmeni sabiedrībā. Diemžēl neviena no valdībām nav veikusi radikālas izmaiņas savā politikā, lai izplatītu laimi, taču ir skaidrs, ka laimes līmenim ir tendence pieaugt bagātajās, vienlīdzīgajās un demokrātiskajās valstīs, kas ir spēcīgs pierādījums tam, ka pasaules raudāto asaru daudzums nav nemainīgs lielums.

Organizācija “Action for Happiness” dalīsies zināšanās par to, kā mēs paši varam ietekmēt savu laimes sajūtu, kā arī laimi sev apkārt – skolā, darba vietā, mājās un sabiedrībā. Dažas no šīm zināšanām ir pavisam loģiskas, piemēram, regulāras fiziskas nodarbības, taču ir arī visai neordināri ieteikumi, kas palīdzot izvairīties no depresijas draudiem – katru vakaru pateikties cilvēkiem par labo, ko tie ir izdarījuši.

Pagājušajā gadsimtā mēdza uzskatīt, ka izteiktākais laimes cēlonis ir ekonomiskā augšupeja, kuru “darbināja” dažādi jaunie izgudrojumi. Labklājība vienmēr ir bijusi vēlamāka par nabadzību un pieaugošais pieprasījums pēc iPad2 parāda, ka pasaule joprojām vēlas jaunas lietas. Uzņēmumi bieži vien izvēlas ieguldīt lielas summas savos tehnoloģiskajos risinājumos, nesaprotot, ka uzņēmums tikpat daudz spētu iegūt no bērnu attīstības veicināšanas vai atbalsta noziedzības samazināšanā. Nobela prēmijas ieguvējs Muhameds Junus (Muhammad Yunus) iezīmē jaunu tendenci uzņēmēju domāšanā – “Grameen Bank” ir klasisks piemērs sociālu inovāciju attīstīšanā, piedāvājot mikrokredītus nabadzīgām Bangladešas sievietēm, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šādi sociālo struktūru spēks pārvērš zemniekus baņķieros, pacientus ārstos un studentus skolotājos. Tieši sadarbība – darbošanās kopā citam ar citu – veicina cerības rašanos kopīgas laimes sajūtas veidošanā.