Darba laiks domāšanai

Harward Business Review blogā lasāms interesants viedoklis par daļu darba laika veltīšanu domāšanai, nevis praktiska darba veikšanai. Ar sarežģītu vadības sistēmu, globālajiem kontaktiem un tiešsaistes tīkliem profesionāļi var atrast izpētes materiālus, labākos prakses piemērus, rakstus un ekspertus jebkurā vietā pasaulē. Tā kā profesionāļiem ir tik tieša pieeja informācijai un cilvēkiem, daudzas kompānijas ir sākušas atlaist savus administrācijas asistentus, ļaujot profesionāļiem pašiem vadīt savu informāciju. Pēdējo desmit gadu laikā pašapkalpošanās ir aizstājusi daudzus tradicionālos patērētāju pakalpojumus.

Ofiss

Pašapkalpošanās jēga ir tajā, ka neviens cits tik labi nezina, ko patērētājam vajag, kā patērētājs pats. Lielākajā daļā gadījumu tas aizņem tikai dažas minūtes, lai iegūtu vajadzīgo informāciju. Darbinieki var paši vadīt savu darba grafiku un plānojumu, izmantojot tiešsaistes atbalsta vadību, darbu plānošanas sistēmas, apmācības, e-pastus un citas lietas. Pieeja internetam ir izmainījusi mūsu personīgo ikdienu – ceļojumu rezervāciju, iepirkšanos, kontaktēšanos ar draugiem, informācijas iegūšanu, līdzdalību politikā un pat dzīves biedra atrašanu. Tas ir labi, jo padara katru indivīdu atbildīgu par sevi. Bet vai tas ir labs risinājums – vai laika patēriņš šīm vienkāršajām darbībām sniedz labāku rezultātu kopumā?

Katrai veiktajai aktivitātei ir noteiktas izmaksas. Pirms desmit gadiem administratīvās izmaksas sastādīja lielāko daļu no informācijas vadības izmaksām. Pašapkalpošanās šīs izmaksas ievērojami samazina, taču līdz ar to ir jāpaaugstina algas profesionāļiem, kas darbā ierodas agrāk, paliek ilgāk un nedēļas nogalēs pārskata ienākošos e-pastus. Ikviens, kuram ir nācies pirkt aviobiļetes, izmantot dažādas programmas, lai piedalītos tiešsaistes forumos vai atrast kādu pētījumu internetā, zina cik tomēr daudz laika tas aizņem. Tāpat šī informācijas pašapkalpošanās novērš profesionāļu uzmanību no īstā darba.

Pastāv dažādi veidi, kā šo informācijas meklēšanu uzlabot, tomēr bez papildu darba spēka labāka rezultāta sasniegšanai neiztikt. Tā kāds uzņēmums pieņēma atpakaļ darbā savas sekretāres, definēja viņu amatu kā informācijas vadītājas un apmācīja bibliotēkzinātnē. Tāpat darbiniekus var nodrošināt ar standarta informācijas kopumu, kas palīdzētu ikdienas darbā. Profesionāļus vajadzētu nodrošināt arī ar atsevišķu laiku domāšanai, jo ikviens sportists velta laiku treniņiem, lai sasniegtu rezultātu. Tāpat arī uzņēmumu darbiniekiem ir vajadzīgs laiks, lai rastu risinājumus.