Ārstēšana ar placebo efekta metodi

Skepdic.com iepazīstina ar placebo efektu un tā izmantošanu ārstēšanā. Tas ir izmērāms, nosakāms vai sajūtams uzlabojums veselībā vai uzvedībā, kas nav saistīts ar zāļu vai invazīvo ārstēšanu procesa laikā. Placebo efekts rada līdzīgu efektu, kas tiek sagaidīts no farmakoloģiski aktīvo vielu lietošanas (piemēram, antibiotiku). Tāpat arī neīstās operācijas un neīstās terapijas tiek uzskatītas par placebo.

Placebo tablete

Placebo idejas aizsācējs ir H.K. Bīčers (H. K. Beecher), kurš izvērtēja 15 klīniskos pētījumus, kas saistīti ar atšķirīgām slimībām un atklāja, ka 35% no 1082 pacientiem slimība tika remdināta placebo efekta iespaidā. Bīčers aizsāka pētījumu vilni, lai atklātu, kā kaut kas (uzlabota veselība) var rasties no nekā (placebo efekta). Taču Bīčera pētījumi izrādījās apšaubāmi, jo izpētes laikā viņš neņēma vērā daudzus citus apstākļus, kas var ietekmēt ārstēšanu, kā arī faktu, ka pētījuma laikā cilvēki neuzvedas dabīgi un vēlas izpatikt pētniekiem, uzrādot vajadzīgos rezultātus.

“Augstie placebo efekta rezultāti pētījumos, kas aprakstīti dažādos zinātniskos žurnālos, patiesībā var būt izskaidrojami ar pamatīgām kļūdām pētījumu metodoloģijā,” saka Kopenhāgenas Universitātes profesors un medicīnas filozofs Dr. Hrobjartsons (Hróbjartsson).

Pirms četrdesmit gadiem jauns Sietlas kardiologs Leonards Kobs radīja unikālu procedūru kopumu, kas tagad tiek plaši pielietota angīnas ārstēšanā. Ārsts izdarīja mazu iegriezumu pacienta kaklā un sasēja mezglus divās artērijās, tādējādi palielinot asins piegādi sirdij. 90% no pacientiem atbildēja, ka šī procedūra tiešām ir palīdzējusi. Pēc tam Kobs nolēma veikt neīstu operāciju, kuras laikā pacientam gan izdarīja nelielu iegriezumu kaklā, taču neskāra artērijas. Arī viltotā operācija izrādījās ārstējoša.

Taču ko Kobs pierādīja? Ka placebo efekts tiešām strādā vai ka pacientiem nemaz nevajadzēja šo procedūru, jo viņi bija spējīgi izveseļoties paši?

Daudzi zinātnieki kļūdu novēršanai izveido arī trešo grupu- pacientus, kas nesaņem nekādu ārstēšanu. Ja šie pacienti uzrāda sliktākus rezultātus nekā pacienti ar viltotajām operācijām, tad tiek droši pieņemts, ka placebo efekts darbojas. Taču Dr. Hrobjartsons arī šos pētījumus uzskata par kļūdainiem, jo pētījuma izlase joprojām ir pārāk maza, lai izdarītu vispārīgus secinājumus.

Personas ticības un cerības par gaidāmo ārstēšanu tiešām izsauc bioķīmisku efektu, tāpēc uzskats, ka placebo efekts ir tikai psiholoģisks, ir maldinošs. Dažādu apstākļu iespaidā cilvēks sevī spēj ražot dažādas vienas, piemēram, endorfīnus, adrenalīnu, kortizolu. Vēl viens skaidrojums placebo efektam saka, ka cilvēki, kas piedalās pētījumos, saņem īpašu uzmanību, aprūpi un gādību, kas arī spēj pozitīvi ietekmēt ārstēšanas procesu.

Pastāv arī ētikā dilemma – cik ētiski ir melot cilvēkiem pētījumu laikā, liekot ticēt, ka viņi saņem īstus medikamentus un ārstēšanu, kaut patiesībā tas viss ir neīsts? Protams, ir pacienti, kas uzskata, ka ārstēšanas veidam nav nozīmes- galvenais, lai ir rezultāti. Taču ne visiem ir šādi uzskati.