Vai Ēģiptei bija vajadzīgs internets?

Interneta atslēgšana Ēģiptē nemieru laikā izraisīja plašas diskusijas un daudziem lika aizdomāties par interneta nozīmi – tā spēku un arī pārvērtēšanu.

Ēģipte

Newyorker.com raksta par to, ka pasaules vēsturē, kad internets vēl nebija pieejams, revolūcijas notika, tika gāztas valdības un iekārtas arī bez interneta starpniecības.

Kad slavenais Ķīnas revolūcijas vadītājs Mao teica, ka spēks nāk no ieroča stobra, ikviens uzskatīja, ka viņš runā par munīciju. Sabiedrību neinteresēja, kādā veidā viņš izteica savas jūtas – ar publisku uzstāšanos, klusu čukstu drauga ausī, īpašu dienasgrāmatas ierakstu vai publikāciju grāmatā.

Protams, ka šodien tas vairs šādi nenotiktu. Nu jau mēs ticam, ka tieši šim “kā” ir vislielākā nozīme komunikācijas aktivitāšu norisē. Ja Mao ar šādu izteikumu nāktu klajā šodien, mēs teiktu, ka viņš “iepostoja”, ka spēks nāk no ieroča stobra, savā Facebook lapā. Varbūt mēs apspriestu, ka viņš blogoja par ieroča stobra spēku Tumblr portālā. Beigās, kad jauno mediju apustuļi būtu izcīnījušies ar Mao komentāra sekām, runāšana par komentāru aizstātu reālu darbību un ieroča daļa šajā notikumā tiktu aizmirsta. Tā vietā mēs satraukti jautātu viens otram: “Klau. Vai tu redzēji Mao jaunāko tvītu?”

Nesenajos Ēģiptes protestos norisinājās tūkstošiem nozīmīgu lietu, kas varētu tikt izpaustas par šo protestu izcelsmi un sekām, jo augsta riska sociālām aktivitātēm vienmēr ir dziļas saknes un ciešas saites. Šajā gadījumā pavisam noteikti mazāk nozīmīgs ir fakts, ka protestētāji varētu (vai nevarētu) nodarbināt kādu no jauno mediju instrumentiem, lai komunicētu savā starpā. Tomēr cilvēki protestēja un gāza valdības arī pirms tika izgudrots Facebook. Viņi to darīja ilgi pirms interneta rašanās. Reti kuram Austrumvācijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados piederēja telefons – taču tas viss beidzās ar simtiem tūkstošu cilvēku pulcēšanos Leipcigas centrā un tā režīma sakāvi, par kuru mēs visi domājām – tas noteikti izdzīvos vēl nākamos simts gadus.

Franču revolūcijā ielās izgājušais cilvēku pūlis sarunājās savā starpā, izmantojot šo dīvaino, šodien tik maz pazīstamo instrumentu, ko sauc par cilvēka balsi. Aizvainoti cilvēki vienmēr atradīs iespēju komunicēt viens ar otru. Kā viņi to izvēlas darīt, tas tomēr ir mazāk interesanti, nekā šis galvenais dzinulis, kas liek viņiem to darīt.

Blogeris Deivs Pells pēc Ēģiptes notikumiem un interneta bloķēšanas ir paudis pārdomas par to, vai tiešām mums ir nepieciešams zināt ikvienu detaļu par pasaules notikumiem. Viņš saka, ka ar interneta starpniecību mūsu apziņā laužas daudz pasaules notikumu, mēs vienmēr esam par visu informēti, bet vai tas ir labi? Vai labāk tā vietā nebūtu vērtīgāk pievērst uzmanību tam, kas norisinās mūsu mājā? Viņš saka: “Gandrīz jebkuram no mūsu Twitter sekotājiem ir bijusi kāda reakcija uz Ēģiptes protestiem. Tomēr reti kurš izteikums ir balstīts uz zināšanām par Ēģipti un tās vēsturi. Patiesībā tas viss vairāk ir automātiska reakcija uz morālu dilemmu. Mēs visi reaģējam uz labo (jauno protestantu) un slikto (veco diktatoru) puišu cīņu publiskajā arēnā.” Vai tas, ka mēs noraudzīsimies ikviena notikuma detaļās, kaut ko mainīs? Vai tas padarīs pasauli labāku?