Mums visiem ir labi zināms, kas ir sauna. Taču tagad mēģiniet iedomāties saunu, kurā ir nevis karsti, bet gan ledus auksti. Tā ir kriosauna. Temperatūra tajā sasniedz no -120 līdz -160 grādiem, tomēr procedūra ir droša un tās laikā nekad neiestājas pārdzesēšanās. „Iešana kriosaunā ir kā pozitīva šoka terapija ķermenim” apgalvo metodes piekritēji. Latvijā tā ir relatīvs jaunums- šeit tā pieejama tikai kopš 2004. gada.

Patīkama pasēdēšana un kopīga papļāpāšana ar draugiem šeit nesanāks, jo procedūra ilgst tikai 1,5 līdz 3 minūtes. Cilvēks tai laikā atrodas ierīcē, kas atgādina stāvošo solāriju- galva paliek ārā, un divdesmit sekunžu laikā kamera tiek piepildīta ar aukstu slāpekļa tvaika un gaisa maisījumu. Izmantojot šo metodi, āda kļūst tvirtāka, uzlabojas tās stāvoklis, palēninās novecošanās procesi, izlīdzinās krunciņas, samazinās strijas. Kriosauna stimulē asins cirkulāciju, imūnsistēmu un centrālo nervu sistēmu. Iešana ledus-saunā notiek profesionāla operatora klātbūtnē, kurš ar īpašu pulti regulē sasaldēšanu.

Aukstuma pielietošana ārstniecībā zināma jau krietni sen- no antīkajiem laikiem- šis termins atrodams jau Hipokrāta un Avicenas darbos. Aukstumārstēšanas tradīcijas atrada savu turpinājumu un attīstīja turpmākajos medicīnas attīstības etapos (Celsijs, Halēns, Virhovs, Samoilovičs, Pirogovs u.c.) Pagrieziena punktu metodes attīstībā izdarīja kāds vācu mācītājs P. Kneips, kurš, lai pierādītu, ka aukstums var izārstēt arī plaušu karsoni izpeldējās ledainā upē. Vēlāk šis mācītājs attīstīja rūdīšanās un siltumārstēšanās metodes. Pirmos zinātniskos darbus par un ap šo metodi sāka veikt Tosimo Jamaučhi Japānā pirms aptuveni 50 gadiem un vēlāk guva popularitāti Vācijā. Viņš ar kriometodi ārstēja cilvēkus ar kustību traucējumiem un sāpēm locītavās. Pirmo reizi par Kriosaunu tika paziņots1979. gadā kādā konferencē.

Pašlaik katrā Polijas slimnīcā ir pa Kriosaunai un to iecienījuši sportisti arī citās valstīs- īpaši atlēti un futbolisti.