Krāsu mistērija

Lielu daļu informācijas par apkārtējo pasauli cilvēki uztver ar sajūtu palīdzību, bet 90% ar redzes palīdzību. Skolā esam mācīti, kas primārās un vissvarīgākās trīs krāsas ir sarkana, dzeltena un zila, kuras kombinējot, iegūst visas pārējās, jeb sekundārās krāsas, piemēram, zaļu, purpursarkanu, oranžu un visas pārējās, kādas mums nāk prātā. Bet, kāda ir krāsu ietekme uz cilvēka domām, emocijām un pašsajūtu?

Krāsas

Krāsu esamība nav iedomājama bez gaismas, jo krāsa savā būtībā ir gaisma, kas reflektējas no objekta, kas izstaro gaismu vai arī tā var atspīdēt no objekta, kas neizstaro gaismu, bet gan spīd tam cauri. Kad gaisma tiek lauzta, gaismas stars maina virzienu un tā viļņi tiek atdalīti. Tas arī liek prizmai atstarot elektromagnētikā lauka krāsas. Piemēram, varavīksne ir gaisma, kas tiek lauzta caur ūdens daļiņām gaisā. Cilvēks var saskatīt tikai mazu daļu no elektromagnētiskā lauka – 4.3 – 7.5 x 1014 Hz frekvencē. Katrai krāsai piemīt savs viļņa garums. Infrasarkanajam, mikroviļņu, radio, televīzijas un elektriskās strāvas vilnim piemīt zemāka frekvence nekā, piemēram, ultravioletajai gaismai, x vai gamma stariem.

Krāsas

Bet šī ir tikai neliela daļa no zinātnes par krāsu, gaismu un to mijiedarbību. Pievēršoties patīkamākām un daudz interesantākām atklāsmēm par krāsu. Nevar noliegt, ka mūsu priekšstatu par lietu, telpu, vidi lielā mērā nosaka krāsu spēles interjerā, jo krāsām piemīt īpašības, kas spēj ietekmēt cilvēku (u.c. dzīvu būtņu) uzvedību, sajūtas un domāšanu.

Krāsas interjerā, piemēram, var radīt gan aukstu, gan siltu atmosfēru. Aukstās parasti iedarbojas atvēsinoši, relaksējoši un nomierinoši, tās arī optiski paplašina telpu, tāpēc piemērotas mazām platībām. Siltās krāsas piemērotas aktīvam un dinamiskam darbam, jo tās, pretēji auksto krāsu raītajam efektam, sniedz enerģiju, spēku, aktivitāti. Silti toņi rada iespaidu it kā virsma atrastos tuvāk nekā patiesībā, tāpēc vizuāli telpa šķiet mazāka. Vislabāk tas izpaužas dzeltenos un oranžos interjeros.

Krāsu ietekme uz cilvēki ir visdažādākā – tā spēj dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psiholoģisko un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām.

Sarkanās krāsas ietekmē mainās elpošanas un pulsa ritms. Tieši tādēļ to iesaka kā zāles pret nomāktu garastāvokli, taču neiesaka organisma pārpūles gadījumā. Sarkanā krāsa sniedz enerģiju, modina trauksmi, mudina uz aktīvu darbību un spēj palielināt arī darbaspējas, tomēr „lielās devās” sarkanā krāsa iedarbojas nogurdinoši.

Zilo krāsu nereti asociē ar sapņotājiem un romantiķiem, jo tā savā būtībā ir mierpilna un pasīva krāsa. Tā, pretēji sarkanajai krāsai, spēj graut darbaspējas, izraisīt miegainību, sapņainību un melanholiju.

Dzeltenā krāsa parasti tiek saistīta ar sauli, siltumu, optimismu un enerģiju. Tās spēj rosināt cilvēku apzināties vēl neapzināto un palīdz izprast un sasniegt garīgas, intelektuālas un materiālas virsotnes. Krāsa pati par sevi ir aktīva, rosinoša un pat radoša, tāpēc palīdz koncentrēt spēkus mērķa sasniegšanai.

Zaļā krāsa, kas rodas no dzeltenās un zilās, iedarbība ir līdzīga – tā iedarbojas nomierinoši, taču atkarībā no toņa intensitātes tā var mudināt gan uz aktīvu, gan uz pasīvu darbību.

Brūnā jeb zemes krāsa saistās ar atturīgumu, tomēr tā izstaro siltuma sajūtu, veicina mierīgu un harmonisku noskaņojumu, tomēr negatīvā ietekme rodas, ilgstošā saskarsmē ar šo krāsu, kad tā spēj izraisīt depresīvas izjūtas.

Šobrīd vēl joprojām aktuālā violetā krāsa tiek uzskatīta par vispasīvāko, tajā pašā laikā spējot vislabāk demonstrēt stilu, gaumi un izsmalcinātību. Darba vietā speciālisti, smejoties, iesaka šo krāsu aizliegt, jo pat mazāk devās tās spēj stipri pazemināt darbaspējas, aktivitāti, izraisa nomāktību un noslieci uz nemierīgumu.