Robotzivs

Lielbritānijas zinātnieki iepazīstinājuši ar savu sniegumu robotzivi, kuru paredzēts izmantot, lai noteiktu ūdens piesārņojumu jūrā. Karpai līdzīgā robotzivs radīta Eiropas Komisijas trīs gadus ilga izpētes projekta daļa. Ja projekts izrādīsies veiksmīgs, zinātnieki cer šādu ūdens piesārņojuma noteikšanas metodi izmantot visā pasaulē upēs, jūrās un ezeros.

Robotzivs

Robotzivs ir gluži kā dzīva, tā kustās kā īsta zivs, taču tajā slēpjas sīks uz ķīmiskiem savienojumiem reaģējošs sensors, lai noteiktu ūdens piesārņojuma risku un tā avotus.

Līdzīgi kā agrāk izmantotās ar tālvadību darbojošās zivis, šīm būs autonomas navigācijas spējas, kas ļaus tām neatkarīgi peldēt ostas teritorijā bez jebkādas cilvēku iejaukšanās. Ostas teritorijā būs ierīkots arī t.s. uzlādes ierīces un, kad to akumulators būs gandrīz izlādējies, zivis pašas atgriezīsies centrā, lai veiktu akumulatora uzlādi.

Turklāt izstrādāta sistēma, lai zivis varētu nonākt zemākajos ūdens slāņos, tādējādi ļaujot konstatēt un kontrolēt ne tikai ķīmiskas vielas ūdens augšējos līmeņos, bet noteikt arī ūdenī šķīstošus piesārņojumus. Turklāt, izmantojot vairākas šādas zivis, tās varēs sazināties savā starpā ar ultraskaņas palīdzību. Visa no tām nākošā informācija tiks pārraidīta ostas kontroles centrā caur WiFi.

Zivis plānots laist ūdenī jau nākamā gada beigās. Garumā tās sasniegs 1.5 m, kas ir aptuveni roņa lielumā un tās spēs pārvietoties ar ātrumu viens metrs sekundē. Viena šāda robotzivs izmaksā 20 000 mārciņas.