Aprīļa joki

Visā pasaulē 1. aprīlis ir pazīstams kā joku diena, kad cilvēki savā starpā izspēlē dažādus jokus un sīkas blēdības. Par to, kā radās pirmā aprīļa joki un kāpēc cilvēki šajā dienā cenšas izjokot viens otru, vienas teorijas nav. Saskaņā ar kādu teoriju pirmā aprīļa joku diena saistīta ar pavasara iestāšanos, kad dabā ir mainīgi laikapstākļi – vienu dienu spīd saule, bet jau nākamā snieg sniegs.

Televizors

Pēc citas teorijas aprīļa joku diena aizsākās Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad pāvests Gregorijs aizstāja Jūlija kalendāru ar Gregorija kalendāru. Kalendāru maiņa tika noteikta ar 1. aprīli, kad pēc Jūlija kalendāra tika svinēta Jaunā gada atnākšana jeb 1. janvāris, taču, kā jau var paredzēt, daudzi cilvēki nebija dzirdējuši par šo kalendāru maiņu, un šajā dienā turpināja svinēt Jaunā gada dienu. Taču gudrinieki, kas sekoja līdzi kalendāra maiņai apcēla nezinātājus, saucot tos par Aprīļa muļķiem. Ar laiku aizmāršīgos cilvēkus varēja izjokot, sakot, ka Jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī. Tā nu šis vēsturiskais gadījums tika tautās iesaukts par Aprīļa joku dienu un tajā joko vēl šodien.

Stāsts no aprīļa joku krātuves liecina, ka 1962. gadā Zviedrijā bija pieejams tikai viens televīzijas kanāls, turklāt to varēja skatīties tikai melnbaltu.

Televīzijas stacijas tehniskais eksperts Stensons ieradās ziņu studijā, lai paziņotu, ka, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, skatītāji var vienā mirklī pārvērst savu esošo melnbalto TV par krāsu TV. Viss, ko viņš ieteica, ir pārvilkt pār TV ekrānu neilona zeķi un lieta darīta. Stensons arī nevilcinājās šo procesu nodemonstrēt televīzijas skatītājiem. Un tūkstošiem cilvēku to arī izdarīja!

Varam vien stādīties priekšā, kāds bija šāda eksperimenta rezultāts, bet regulāras krāsu TV demonstrācijas Zviedrijā tika uzsāktas tikai 1970. gada 1. aprīlī.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*